Dažādiem grīdas segumiem ir atšķirīgas īpašības, tāpat kā katrai telpai mājā ir sava funkcija. Zinot katra grīdas seguma priekšrocības un trūkumus, nav grūti izlemt, kurā ēkas telpā katram no tiem būtu piemērotākā vieta.
Melnā grīda
Zem grīdas seguma noteikti jābūt tā saucamajai melnajai grīdai – stingrai, drošai un līdzenai nesošajai pamatnei, kas parasti sastāv no dēļiem vai kokskaidu plātnēm un tiek klāta tieši uz pārseguma sijām. Dažkārt melnās grīdas funkciju pilda betona pamatnes.
Grīdas segumu veidi
Grīdas segumus var iedalīt četrās lielās grupās: linoleja un sintētisko materiālu segumi, koka un lamināta grīdas, dabiskā akmens un flīžu grīdas, kā arī dažādu tekstilmateriālu grīdas.
Linolejs sastāv no oksidētas lineļļas, koksnes miltiem, akmens miltiem un krāsvielas. Linolejs ir derīgs visām dzīvojamām telpām, bet ne tām, kur mēdz turēties mitrums, piemēram, vannas istabā vai priekšnamā. Tas ir lēts, viegli ieklājams (pielīmējams) un stiprs materiāls, kas neprasa sarežģītu kopšanu, un tas pieejams dažādos toņos un rakstos. To ir viegli atjaunot.
Sintētiskie segumi, atšķirībā no linoleja, ir ūdensizturīgi. Tiem ir arī pastiprinātas nodilumizturības īpašības, tie slāpē trokšņus un bieži vien pēc izskata imitē citus materiālus. Ieklājot tos pielīmē pie grīdas un savienojuma vietās iekausē plastikāta auklu, veidojot hermētisku slāni.
Koka un parketa grīdas tiek veidotas no dabiskās koksnes, visbiežāk egles un priedes, bet plaši izmanto arī cietākus kokus, piemēram, ozolu, osi u.c. Tās ir piemērotas visa veida telpām, izņemot vietas, kur ir mitrums vai staigāšana ir ļoti intensīva. Dabiskās izcelsmes dēļ koka grīdas ir salīdzinoši dārgas, turklāt dēlīšu parketu ieklāj ar rokām, kas vēl vairāk paaugstina tā izmaksas. Bet šis materiāls ir patīkams, rada mājīguma sajūtu un, pareizi kopts un saudzīgi lietots, kalpo ilgi un vajadzības gadījumā var tikt atjaunots.
Lamināta grīdas segums tuvinās koka grīdām izskata ziņā, bet tā sastāvā ir mākslīgi materiāli: plastikāta pamatne un dekoratīva virskārta ar rakstu un aizsargājošu pārklājumu. Lamināts ir plāns, izturīgs pret nodilumu un karstumu, tāpēc izmantojams visās telpās, izņemot vannas istabu un citas mitras vietas. Ražotāji tos izgatavo standarta izmēros (200-400 mm platumā un 1,2 m garumā), lai ar tiem būtu ērti strādāt.
Keramikas flīžu un akmens grīdas ir izturīgas pret nodilumu, ūdeni, netīrumiem un tīrīšanas līdzekļiem. Tāpēc tās būs piemērots materiāls vietās, kur bieži ir mitrs un netīrs, piemēram, vannas istabā un priekšnamā. Visizturīgākais akmens ir granīts. Šī veida segums ir arī ugunsdrošs un to neietekmē temperatūras svārstības. Dabiskais akmens pieejams ļoti daudzveidīgā krāsu un faktūru gammā. Praktiskuma un gaumīgā izskata dēļ šī veida segums atrodams praktiski ikvienā dzīvojamā ēkā.
Tekstilmaterālu grīdu jeb paklāju izgatavošanā izmanto gan dabiskus materiālus, piemēram, vilnu, kokvilnu, gan arī sintētiskus – viskozi, neilonu, akrilu u.c. Paklāju priekšrocība ir tā, ka pa tiem ir patīkami staigāt un tie efektīvi slāpē trokšņus. Bet to kopšana ne vienmēr ir vienkārša un tā jāveic regulāri, pretējā gadījumā paklājā sakrājas putekļi un mikroorganismi, kas var izraisīt alerģijas un citas veselības problēmas. Paklāju ir sarežģīti atjaunot, tāpēc jārēķinās, ka pēc laika to vienkārši nāksies nomainīt pret jaunu.