Jumta konstrukcijas izvēle nav atkarīga tikai no mājas īpašnieka gaumes, bet arī no plānotā jumta seguma. Dažādi jumta seguma veidi ir uzstādāmi uz atšķirīgas konstrukcijas jumtiem un tiem pieļaujams atšķirīgs novietojuma slīpums. Ūdensnecaurlaidīgākus jumta segumus drīkst uzklāt uz lēzenākiem jumtiem un otrādi.
Jumta funkcijas
Jumta galvenais uzdevums ir nodrošināt ēkas aizsardzību pret nokrišņiem, vēju un saules ultravioleto starojumu. Tam ir arī arhitektoniska funkcija, un jumts veido iespaidu par ēkas pamatīgumu, saimnieku gaumi un rocību.
Jumtam ir vēl viena specifiska nianse – tas ir grūti pieejams biežai apkopei. Tāpēc savas funkcijas tam jāveic ar minimālu kopšanu. Lai jumts veiksmīgi pildītu savu uzdevumu, ilgi kalpotu un nesagādātu mājas iemītniekiem liekas raizes, svarīgi ir izvēlēties iespējami kvalitatīvākus materiālus un profesionālus meistarus.
Jumta konstrukcijas
Viens no vienkāršākajiem jumtu veidiem un arī visizplatītākais, jo piemērots vairumam mazstāvu māju, ir divslīpju jumts. Tas sastāv no divām vienāda platuma virsmām, kas ēkas vidū tiek savienotas jumta korē, un nokrišņi tiek novadīti uz abām pusēm. Divslīpju jumts ir ļoti praktisks, drošs, vienkārši uzbūvējams, un to var pārsegt praktiski ar jebkuru jumta segumu.
Arvien biežāk cilvēki izvēlas lauzto jumtu jeb mansarda jumtu. Mansarda jumts sastāv no četrām jumta plaknēm, katrā mājas pusē pa divām. Zemākās no tām ir stāvākas. Augšējā kore var būt redzama no ielas, bet var arī nebūt. Šī franču stila jumta konstrukcija ir iecienīta, jo ļauj iegūt papildu telpu apdzīvojamiem bēniņiem vai mantu novietnei.
Vienslīpes jumtu parasti veido neliela platuma saimniecības ēkām, un tā konstrukcija ir ļoti vienkārša – viena noteiktā slīpumā novietota plakne. Tā nav piemērota ēkām, kuru platums pārsniedz 10 metrus, jo viss nokrišņu ūdens tiek novadīts uz vienu pusi un būtu jāierīko apjomīgas ūdens aizvadīšanas sistēmas. Mūsdienu arhitektūrā vienslīpes jumtu nereti izmanto kā sarežģītāka jumta sastāvdaļu, panākot netradicionālus jumta risinājumus.
Četrslīpju jumts jeb teltsveida jumts ir ievērojami sarežģītāka konstrukcija, bet vienlaikus arī arhitektoniski interesantāka. Individuālajā būvniecībā tā nav ļoti izplatīta komplicētības un salīdzinoši augsto izmaksu dēļ. No šīs jumta konstrukcijas nokrišņu ūdens tiek novadīts uz visām četrām pusēm teknēs, kas izvietotas visapkārt mājai.
Plakanais jumts nav sajaucams ne ar vienu citu. Tā ir plakana virsma, kas nosedz ēku. Šī jumta priekšrocība ir tā izbūvēšanas vienkāršība un vieglā pieejamība. Bet lielākais trūkums – biežāka kopšana, jo nokrišņiem un gružiem nav, kur aizplūst.
Zīmīgs izskats ir arī piramīdas veida jumtam, kas, kā noprotams no nosaukuma, veidots piramīdas formā. Tā ekstravagantā izskata dēļ to parasti ierīko kā tradicionālas jumta konstrukcijas papildu elementu vai izbūvē mazām ēkām, piemēram, garāžai vai citām palīgēkām.
Tikpat pamanāms ir asimetriskais jumts, kam viena puse ir īsa un stāva, bet otra – garāka un lēzenāka. Dažkārt šādās ēkās zem augstās jumta daļas ierīko divus apdzīvojamus stāvus, bet zem lēzenā – tikai vienu.
Mūsdienu arhitektūrā bieži vien tiek apvienoti vairāki jumta veidi, lai padarītu savu ēku neatkārtojamu. Tomēr jāatceras, ka, jo sarežģītāka jumta konstrukcija, jo augstākas būs tā izmaksas un sarežģītāka kopšana. Pie jumta izmaksām jārēķina ne tikai pašas konstrukcijas izbūve, bet arī jumta seguma uzklāšana. Nepieciešamā jumta seguma daudzums ir tieši atkarīgs no tā, kādā slīpumā jumts būvēts, cik tam ir slīpju un dažādu papildu detaļu.
Vismazākās jumta celtniecības izmaksas būs, būvējot tradicionālu divslīpju jumtu, kas izvietots 30 grādu slīpumā.