Rentgens suņiem un kaķiem

Ja suns vai kaķis ir guvis traumu, nepieciešams veikt rentgena (RTG) izmeklējumus, lai noskaidrotu, kas tad īsti dzīvniekam kaiš. Rentgenoloģiskā izmeklēšana ir diagnostikas metode, kas ar rentgena staru palīdzību ļauj iegūt iekšējo orgānu vizuālo attēlu.

Kad nepieciešams veikt rentgenu sunim vai kaķim?

Ja esi novērojis, ka tavs četrkājainais draugs uzvedas neparasti – klibo, kunkst, vaid, atsakās no ēdiena vai arī tad, ja tam parādījušies izciļņi uz ķermeņa,  tad jāveic rentgens. Suns vai kaķis tev nespēs pastāstīt, kas un kur viņam sāp, tāpēc, lai noskaidrotu, kādi iekšējie orgāni cietuši, vai kur lūzis kāds kauls, jādodas pie vetārsta, kurš veiks rentgenoloģisko izmeklēšanu sunim vai kaķim.

Rentgena sniegtās priekšrocības:

Izmantojot rentgenu, iespējams noteikt precīzu diagnozi;

Pēc rentgenoloģiskā izmeklējuma veikšanas vieglāk iespējams plānot ārstēšanas kursu un izvēlēties metodes;

Rentgens ļauj ātri noteikt diagnozi, tādējādi paātrinot dzīvnieka ārstēšanu.

Rentgens sunim vai kaķim jāveic savlaicīgi, līdzko pamanīta problēma, jo var gadīties, ka dzīvniekam lūzuma vieta saaug nepareizi, dzīšanas laikā sagādājot tam mokas. Jāatceras, ka dzīvnieka iekšējo orgānu bojājumi ir bīstami, tāpēc tos vajadzētu ārstēt savlaicīgi, lai sekas nebūtu letālas. Slimības noteikšana ir pirmais solis uz atveseļošanos. 

Eksperta viedoklis: 

 Veterinārās klīnikas "Ami's" veterinārārsts-radiologs Māris Valtiņš apgalvo, ka rentgens nav nekādi vitamīni, tāpēc rentgena nepieciešamību ikreiz vajadzētu rūpīgi izvērtēt. Rentgena stari veicina šūnu atmiršanu, novājina dzīvnieka imūnsistēmu un palielina iespējamību saslimt ar staru slimību, turklāt daļu rentgena starojuma saņem arī mājdzīvnieka īpašnieks, jo viņam mīlulis ir jāpietur, kamēr tam tiek veikts rentgens. Par rentgena sekām atbildīgs ir veterinārārsts, kurš dzīvniekam nozīmējis šo procedūru, tāpēc neviens atbildīgs speciālists nenozīmēs rentgenu dzīvniekam, ja vien šī procedūra nebūs absolūti nepieciešama. Turklāt jāatceras, ka veikt rentgenu vajadzētu tikai tad, ja nepastāv citas dzīvnieka ievainojuma vai slimības diagnostikas alternatīvas.